Letonica

🔷 “Letonica” raksti tuvplānā! 🔷
🔷 “Letonica” articles up close! 🔷

Šonedēļ atkal ielūkosimies žurnāla 60. numurā, pievēršoties Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts mākslas zinātnieces Kristiāna Ābele rakstā “Tālas noskanas vārdos, krāsās un līnijās: Rainis, Aspazija un divi latviešu gleznotāji”.

Aspazijas mājā Jūrmalā, Dubultos, viena otrai blakus aplūkojamas Voldemāra Zeltiņa un Vilhelma Purvīša gleznotas ainavas. Lai izsekotu Aspazijas un Raiņa saiknēm ar abiem māksliniekiem, rakstā aptverti dažādi aspekti: ut pictura poesis principa izpausmes vārdos un attēlos; glezniecības, grāmatu mākslas un preses grafikas jautājumi; mākslinieku un literātu sociālais tīklojums u. c. Nosaukumā ietverta atsauce uz Raiņa dzejas krājumu “Tālas noskaņas zilā vakarā” (1903), secinot, ka šis iepriekš retā vārda “noskaņa” literārais lietojums ietekmēja leksiku, ar kuras palīdzību latviešu valodā ierasts raksturot 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma mākslu.

1905. gadā Zeltiņš darināja dekorāciju metus Raiņa lugai “Uguns un nakts” un ilustrācijas dzejnieka iecerētam žurnālam “Virpulis”, pirms šos plānus izjauca cariskā režīma reakcija un dzejnieka bēgšana no Krievijas impērijas. Zeltiņa pašnāvība 1909. gadā pārvilka svītru turpinājuma iespējai.

Rainis un Purvītis galvenokārt sadarbojās 20. gadsimta 20. gados, kad Purvītis radīja vāku zīmējumus Raiņa dzejas krājumiem un abi vadīja Latvijas mākslas izstādes sarīkošanu Stokholmā. Pēc Raiņa nāves Aspazija, kuras aizrautība ar Purvīša mākslu sākās 19. gadsimta 90. gadu beigās un atbalsojās viņas 20. gadsimta 20. gadu dzejā, līdz mūža beigām goda vietā savā mājoklī glabāja kādu viņa ainavu.



Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica-60-abele.pdf

Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-60-2025

✦ ✦ ✦

This week, we will once again take a look at the 60th issue of the journal, focusing on the article by Latvian Academy of Arts art historian Kristiāna Ābele, “Distant Moods in Words, Colours and Lines: Rainis, Aspazija and Two Latvian Painters.”

Among works of art in the Aspazija House in Dubulti, Jūrmala, there are two landscape paintings by Voldemārs Zeltiņš and Vilhelms Purvītis. The article explores the connections of Aspazija and Rainis with these artists, embracing various aspects: the principle ut pictura poesis in words and images; painting, book art and press graphics; the social network of art and literary figures, etc. The title of this article refers to Rainis’s poetry collection “Tālas noskaņas zilā vakarā” (Distant Moods in a Blue Evening, 1903), suggesting that this literary use of the previously rare word noskaņa (mood) inspired the vocabulary in which the art of the late 19th and early 20th centuries is described in Latvian.

In 1905, Zeltiņš started working on the scenic design for Rainis’s play “Uguns un nakts” (Fire and Night) and illustrations for the magazine “Virpulis” (Whirlwind) conceived by Rainis, until these plans were destroyed by the Tsarist reaction and the poet’s flight from the Russian Empire. The su***de of Zeltiņš in 1909 put an end to any sequel.

Rainis and Purvītis cooperated in the 1920s when Purvītis made cover drawings for collections of Rainis’s poetry, and they organized an exhibition of Latvian art in Stockholm. After Rainis’s death Aspazija, whose fascination with the art of Purvītis originated in the late 1890s and was reflected in her poetry of the 1920s, treasured a landscape by him until the end of her life.



Read the full article at:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica-60-abele.pdf

All journal articles: https://lulfmi.lv/en/letonica/letonica-issues/letonica-no-60-2025

📚 Žurnāls Letonica saglabā Q1 statusu "Scopus" datubāzē

Priecājamies vēstīt, ka LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) izdotais zinātniskais žurnāls “Letonica” arī 2025. gada rādītājos saglabā augsto Q1 kvartiles statusu starptautiskās citējamības datu bāzes “Scopus” jaunākajā reitingā.

Īpaši nozīmīgi, ka kategorijā "Literature and Literary Theory" žurnāls ierindojas 93. procentilē ar rangu 73/1186, apliecinot žurnāla "Letonica" starptautisko redzamību un nozīmi literatūrzinātnes laukā. 🏆 "Letonica" ir novērtēta ar Q1 statusu arī kategorijās "Visual Arts and Performing Arts", "History" un "Music", savukārt kategorijā "Cultural Studies" žurnāls atrodas Q2 līmenī.

Žurnāla pozīcijas Q1 un Q2 kvartilē apliecina, ka publicēto oriģinālo zinātnisko rakstu citēšanas indekss sasniedz vismaz 50% no nozares vidējā citēšanas indeksa, savukārt procentiles rāda, cik augstu žurnāls atrodas salīdzinājumā ar citiem žurnāliem tajā pašā "Scopus" kategorijā. Piemēram, ja "Letonica" kategorijā "Literature and Literary Theory" ir 93. procentilē, tas nozīmē, ka žurnāls pēc attiecīgā rādītāja ir augstāk nekā apmēram 93% šīs kategorijas žurnālu.

👏 Paldies autoriem, recenzentiem, redakcijas kolēģijai un visiem sadarbības partneriem par ieguldījumu žurnāla kvalitātes un starptautiskās atpazīstamības stiprināšanā.

--
“Letonica” ir starpdisciplinārs zinātnisks žurnāls, kas iznāk kopš 1998. gada. Žurnālā tiek publicēti raksti humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kuri ir oriģināli, iepriekš nepublicēti pētījumi un kuru pamatā ir zinātnisks izpētes darbs. Visi žurnālā publicētie raksti tiek anonīmi recenzēti. Žurnāls ir indeksēts “Scopus”, ERIH PLUS un EBSCO datubāzēs.

Katru gadu klajā nāk četri žurnāla numuri, to vidū trīs tematiskie numuri. Rakstu autoru vidū ir Latvijas un ārvalstu zinātnisko institūciju pētnieki, kā arī doktoranti, apliecinot savstarpēju ieinteresētību un sadarbību gan individuālā, gan institucionālā ziņā pētījumu un zinātnisku projektu jomā. Izdošanu atbalsta Latvijas Universitāte un Valsts kultūrkapitāla fonds.

Žurnāla “Letonica” numurus var iegādāties LU LFMI apgādā Rīgā, Mūkusalas ielā 3, un LNB Draugu telpā. Žurnāls lasāms arī elektroniski brīvpieejā:
https://lulfmi.lv/letonica

***

📚 Journal "Letonica" Retains Q1 Status in the Scopus Database

We are pleased to announce that “Letonica”, the scholarly journal published by the Institute of Literature, Folklore and Art (UL ILFA), has retained its prestigious Q1 quartile status in the latest ranking of the international citation database Scopus for the 2025 reporting year.

Particularly noteworthy is the journal’s position in the "Literature and Literary Theory" category, where it ranks in the 93rd percentile with a position of 73/1186, demonstrating Letonica’s international visibility and significance in the field of literary studies. 🏆 Letonica has also been awarded Q1 status in the categories "Visual Arts and Performing Arts", "History", and "Music", while it is ranked in the Q2 quartile in "Cultural Studies".

The journal’s placement in the Q1 and Q2 quartiles indicates that the citation index of its published original research articles reaches at least 50% of the average citation index within the respective field. Percentiles, in turn, show how highly a journal ranks in comparison with other journals in the same Scopus category. For example, Letonica’s position in the 93rd percentile in "Literature and Literary Theory" means that the journal ranks higher than approximately 93% of journals in that category.

👏 We would like to thank our authors, reviewers, editorial board members, and cooperation partners for their contribution to strengthening the journal’s quality and international recognition.

--
Letonica is an interdisciplinary scholarly journal that has been published since 1998. It features original, previously unpublished research articles in the humanities and social sciences based on rigorous academic research. All articles undergo anonymous peer review. The journal is indexed in Scopus, ERIH PLUS, and EBSCO databases.

Four issues of the journal are published each year, including three thematic issues. Contributors include researchers and doctoral students from Latvia and abroad, reflecting mutual interest and collaboration in research and academic projects at both individual and institutional levels. Publication of the journal is supported by the University of Latvia and the State Culture Capital Foundation of Latvia.

Issues of Letonica can be purchased from the UL ILFA publishing house at Mūkusalas Street 3 in Riga and at the National Library of Latvia’s Friends’ Space. The journal is also available online in open access. 🌐📖

🔷 „Letonica” raksti tuvplānā! 🔷
🔷 „Letonica” articles up close! 🔷

Turpinām ielūkoties svaigākajā žurnāla numurā. Šoreiz fokusā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts pētnieces Simona Sofija Valke raksts „Sagānas hercogienes Vilhelmīnes grāmatu katalogs: vēsturiskais konteksts un apgaismības vērtības”.

Sagānas hercogienes Vilhelmīnes (1781–1839) 19. gadsimta sākumā sastādītais bibliotēkas katalogs ir viens no retajiem šodien pieejamajiem grāmatu uzskaites dokumentiem, kas piederējuši pēdējai Kurzemes hercogu dzimtai. Tā senākās grāmatas ir izdotas 17. gadsimta vidū, un franču literatūras pārsvars iezīmē īpašnieces interesi par franču kultūrtelpu. Rakstā tiek pētīta apgaismības literatūras loma šai bibliotēkā, kā arī iztirzāts Kurzemes hercogistes vēsturiskais konteksts, izmantojot ideju vēstures un mikrovēstures pieejas.



Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica-58-valke.pdf
Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-58-2025

✦ ✦ ✦

We continue exploring the latest issue of the journal. This time, the focus is on an article by Institute of Literature, Folklore and Art researcher Simona Sofija Valke, „Duchess Wilhelmine of Sagan’s Book Catalog: Historical Context and Values of Enlightenment”.

The catalog of the library owned by Duchess Wilhelmine of Sagan (1781–1839), compiled in the early years of the 19th century, is one of the few surviving registers of books that belonged to the last ruling family of the Duchy of Courland (now Kurzeme). Its oldest editions are published in the mid-17th century and, by the predominance of French books, the catalog shows that the owner’s interests were leaning towards the French cultural space. The present study, which is at the intersection of the history of ideas and micro-history, looks at the historical events affecting the Duchy of Courland and also seeks to shed light on the presence and role of Enlightenment ideas in the said library.



Read the full article at:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica-58-valke.pdf
All journal articles: https://lulfmi.lv/en/letonica/letonica-issues/letonica-no-58-2025

🔷 “Letonica” raksti tuvplānā! 🔷
🔷 “Letonica” articles up close! 🔷

Šoreiz fokusā LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošās pētnieces Skaidrītes Lasmanes raksts “Emocionālā politika: Kārļa Ulmana otrais aicinājums”, kas publicēts nupat izdotajā 58. žurnāla numurā.

Rakstā sniegts naratīvs par Kārļa Ulmaņa aicinājumu, kas izteikts Rīgas preses līdzstrādnieku sanāksmē 1936. gada 29. maijā. Aicinājums attiecās uz Uzvaras laukuma izbūvi galvaspilsētā Rīgā. Tā izveide bija nostiprināta Latvijas valdības likumā par Uzvaras laukuma celtniecību, kas pieņemts Ministru kabinetā un ko Valsts prezidents izsludināja 1936. gada 12. jūnijā.

Rakstā pievērsta uzmanība Ulmaņa vadītajam izbūves procesam, tā divējādai nozīmei, kad sekmīgu finansiālu līdzekļu vākšanu ziedojumos, naudas loterijā, praktisku līdzdalību izbūves darbos un projektu konkursu pavadīja intensīva politiskā komunikācija, stiprinot atbalstu 15. maija Latvijai, tās valdībai, veicinot stipras nacionālās identitātes un pilsoniskās apziņas veidošanos. Uzvaras laukuma izbūve kalpoja par Ulmaņa autoritārās prakses sekmīga īstenojuma paraugu, kopā ar laukuma izbūves atveidojumu varas kontrolētos medijos radinot saliedētam darbam nācijas un valsts būvniecībā.

Izmantota Ulmaņa un citu Latvijas valsts amatpersonu runu retorika, arhīva dokumenti, kā arī Uzvaras laukuma izbūvei veltīti teksti Sabiedrisko lietu ministrijas pārvaldītajos nacionālajos un reģionālajos preses izdevumos, nodrošinot jūsmīgu emocionālu publisku atbalstu, pārvēršot Uzvaras laukumu no vienkārša Rīgas parka par izcilāko tautas kopdarbu vienotas nacionālas un pilsoniskas Latvijas izveidē. Vērtēts labi organizētā un tautas atbalstītā laukuma izbūves pārrāvums 1940. gada 17. jūnijā aizsāktajā padomju okupācijā, saistot to ar Ulmaņa pēdējās radiorunas saturu.



Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica-58-lasmane.pdf
Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-58-2025

✦ ✦ ✦

This time, the focus is on an article by Skaidrīte Lasmane, a leading researcher at the Advanced Social and Political Research Institute of the Faculty of Economics and Social Sciences at University of Latvia (LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte), titled “Emotional Politics: the Second Call of Kārlis Ulmanis”, published in the newly released 58th issue of the journal.

A narrative has been created about the call of Kārlis Ulmanis, expressed at the meeting of Rīga press collaborators on May 29, 1936. The call refers to the construction of Victory Square in the capital Riga. The creation is enshrined in the “Law of the Government of Latvia on the Building of Victory Square, adopted by the Cabinet of Ministers and promulgated by the President of Latvia on June 11, 1936.”

The article draws attention to the building process led by Kārlis Ulmanis, when successful collection of financial resources in donations, cash lottery, practical participation in works and project tender is accompanied by influential political communication, strengthening support for Latvia of May 15, promoting the formation of national identity and civic consciousness. The construction serves as a model for the successful implementation of the authoritative political strategy of Ulmanis, in a wide representation of the construction of the Victory square reproduced by the media strengthening national identity, national and civic consciousness.

The rhetoric of speeches by Ulmanis and other Latvian state officials, archival documents, as well as texts dedicated to the of Victory Square in national and regional press publications have been used, ensuring a positive emotional public mood, turning Victory Square from a simple Riga Park into the most outstanding joint work of the people in the creation of a national and civic Latvia. The break in the construction of the well-organized and popularly supported square in 1940 during the Soviet occupation of June 17, 1940, in conjunction with the content of the last radio speech of Ulmanis, has been evaluated.



Read the full article at:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica-58-lasmane.pdf
All journal articles: https://lulfmi.lv/en/letonica/letonica-issues/letonica-no-58-2025

📚 Klajā nācis žurnāla “Letonica” 58. numurs

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) starpdisciplinārā zinātniskā žurnāla “Letonica” jaunākais numurs apkopo pētījumus humanitārajās un sociālajās zinātnēs latviešu un angļu valodā. 🌍

Žurnāla 58. numurā Ēriks Jēkabsons (LU Latvijas vēstures institūts) raksta par Amerikas Sarkanā Krusta darbību Latvijā 1920.–1921. gadā un Rīgā iznākošo laikrakstu “Red Cross Bulletin”, Juris Urtāns (LKA Kultūras un mākslu institūts) vēsta par Kurzemes pirmās baznīcas vietu ⛪, savukārt Stella Hermanovska (Latvijas Nacionālā bibliotēka / National Library of Latvia) aplūko modi kā tematu Latvijas teritorijas seniespiedumos.

Mārtiņš Mintaurs (Latvijas Nacionālā bibliotēka / National Library of Latvia) reflektē par vēsturi Ēvalda Vilka stāstos “Divpadsmit kilometri” un “Pusnakts stundā”, Edgars Lāms (RTU Liepāja akadēmijas Humanitāro un mākslas zinātņu centrs) aplūko brīvības tekstus un kontekstus Jāņa Akuratera un Kārļa Skalbes pasaules uzskatā, Skaidrīte Lasmane (LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte) publicējusi rakstu “Emocionālā politika: Kārļa Ulmaņa otrais aicinājums”, savukārt Sintija Kauķīte (LU Latviešu valodas institūts) izpētījusi grafisko zīmju funkcijas mūsdienu latviešu lugās 🎭

Četri raksti publicēti angļu valodā. Artis Ostups (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts) salīdzina vēsturisku pieredzi Paula Bankovska romānā “18” un Dušana Šarotara “Panorāmā”, Simona Sofija Valke (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts) analizē Sagānas hercogienes Vilhelmīnes grāmatu katalogu 📖, Laine Kristberga (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts) raksta par folkloru laikmetīgajā performances mākslā, savukārt Ilona Gorņeva (Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte) publicējusi rakstu par Mēdeju un ekoloģiskajām katastrofām Tima Oksera lugā “Ūdens atmiņas” 🌊

Žurnāla 58. numurā publicēta arī Dainas Bleieres recenzija, Kaspara Zeļļa un Skaidrītes Lasmanes veltījums profesorei Vitai Zelčei jubilejas gadā 🎉, kā arī Zandas Gūtmanes veltījums Benediktam Kalnačam jubilejā. Ieva E. Kalniņa rakstījusi atvadu vārdus literatūrzinātniecei Verai Vāverei (1929–2025).

Žurnāla galvenais redaktors: Jānis Oga. Literārās redaktores: Ilze Antēna, Ieva E. Kalniņa (latviešu valodā), Daina Gross un Dace Strelēvica-Ošiņa (angļu valodā). Dizainu veidojusi Tatjana Raičiņeca

🎨 Žurnāla numurs izdots ar Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas Universitātes atbalstu.

--
Žurnāls “Letonica” iznāk kopš 1998. gada un publicē oriģinālus, iepriekš nepublicētus pētījumus humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Žurnāls indeksēts “Scopus”, ERIH PLUS un EBSCO datubāzēs.

🌐 Žurnāls elektroniski pieejams šeit:
https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-58-2025

Jaunākos žurnāla “Letonica” numurus var iegādāties lielākajās Latvijas grāmatnīcās, LNB Draugu telpā, kā arī LU LFMI (Mūkusalas ielā 3; vairāk informācijas: https://lulfmi.lv/apgads) 🛒

***

📚 The 58th Issue of the Journal “Letonica” Has Been Published

The latest issue of the interdisciplinary academic journal “Letonica”, published by the Institute of Literature, Folklore and Art, brings together research in the humanities and social sciences in both Latvian and English. 🌍

In issue No. 58, Ēriks Jēkabsons (Institute of Latvian History, University of Latvia) writes about the activities of the American Red Cross in Latvia in 1920–1921 and the Riga-based newspaper “Red Cross Bulletin”. Juris Urtāns (Institute of Culture and Arts, Latvian Academy of Culture) discusses the site of the first church in Courland ⛪, while Stella Hermanovska (National Library of Latvia) explores fashion as a topic in early printed works from the territory of Latvia.

Mārtiņš Mintaurs (National Library of Latvia) reflects on history in Ēvalds Vilks’ short stories “Twelve Kilometres” and “At Midnight”, while Edgars Lāms (Humanities and Arts Research Centre, RTU Liepāja Academy) examines texts and contexts of freedom in the worldviews of Jānis Akuraters and Kārlis Skalbe. Skaidrīte Lasmane (Faculty of Social Sciences, University of Latvia) has published the article “Emotional Politics: Kārlis Ulmanis’ Second Appeal”, while Sintija Kauķīte (Institute of Latvian Language, University of Latvia) explores the functions of graphic signs in contemporary Latvian plays 🎭

Four articles are published in English. Artis Ostups (Institute of Literature, Folklore and Art, University of Latvia) compares historical experience in Pauls Bankovskis’ novel “18” and Dušan Šarotar’s “Panorama”, while Simona Sofija Valke (Institute of Literature, Folklore and Art, University of Latvia) analyses the book catalogue of Duchess Wilhelmine of Sagan 📖 Laine Kristberga (Institute of Literature, Folklore and Art, University of Latvia) writes about folklore in contemporary performance art, while Ilona Gorņeva (Faculty of Humanities, University of Latvia) has published an article on Medea and ecological catastrophes in Tim Ochsers’ play “Water Memory”.🌊

Issue No. 58 also includes a review by Daina Bleiere, a tribute by Kaspars Zellis and Skaidrīte Lasmane to Professor Vita Zelče in her anniversary year 🎉, as well as Zanda Gūtmane’s tribute to Benedikts Kalnačs. Ieva E. Kalniņa has written farewell words for literary scholar Vera Vāvere (1929–2025).

The editor-in-chief of the journal is Jānis Oga. Literary editors: Ilze Antēna, Ieva E. Kalniņa (Latvian), Daina Gross and Dace Strelēvica-Ošiņa (English). The design was created by Tatjana Raičiņeca 🎨

The issue was published with the support of the State Culture Capital Foundation and the University of Latvia.

“Letonica” has been published since 1998 and features original, previously unpublished research in the humanities and social sciences. The journal is indexed in the Scopus, ERIH PLUS and EBSCO databases.

🌐 The journal is available online here:
https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-58-2025

🔷 “Letonica” raksti tuvplānā! 🔷
🔷 “Letonica” articles up close! 🔷

Šonedēļ ieskatīsimies Lietuviešu literatūras un folkloras institūta (Lietuvių literatūros ir tautosakos institutas) literatūras pētnieces Birutes Avižinienes rakstā “Aspazijas vēsturiskās drāmas “Vaidelote” lietuviešu konteksti”, kas publicēts žurnāla 60. numurā.

Aspazijas vēsturiskā drāma “Vaidelote” (1894), kas balstīta Lietuvas senvēstures notikumos, tika pārtulkota lietuviski 1908. gadā, un to vairākkārt iestudēja Rīgā un Jelgavā dzīvojošo diasporas lietuviešu amatierteātri. Šī pētījuma mērķis ir izzināt, kā šo lugu uztvēra lietuviešu auditorija. “Vaidelotes” tulkojums un iestudējumi sniedz iespēju izvērtēt lietuviešu dramaturģijas tradīciju saistībā ar Aspazijas neoromantisma lugas izpratni, kā arī tās iespējamo ietekmi uz tālaika lietuviešu vēsturiskās drāmas žanra attīstību.

Pētījumā izmantotā metodoloģija ietver gaidu horizonta jēdzienu, kas aizgūts no literārās hermeneitikas, kā arī Sūzanas Benetas izstrādāto teātra komunikācijas modeli, kur skatītāja aktīvā reakcija pielāgota teatrālajai situācijai. Šīs teorētiskās metodes tiek apspriestas raksta pirmajā daļā. Otrajā daļā aplūkots agrīnā lietuviešu teātra un dramaturģijas stāvoklis 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Raksta trešā daļa ir veltīta Aspazijas drāmas “Vaidelote” lietuviešu tulkojumam un recepcijai. Visbeidzot tiek secināts, ka šī Aspazijas luga uz lietuviešu teātra skatuvēm nonāca vienkāršotā veidā, pielāgota tālaika amatierteātra iespējām. Tādēļ tās iespaids uz lietuviešu vēsturisko dramaturģiju bija neliels.



Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica-60-aviziniene.pdf

Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-60-2025

✦ ✦ ✦
This week, we will take a look at the article “Lithuanian Contexts
of Aspazija’s Historical Drama “Vaidelote““ by Birutė Avižinienė, a literary scholar at the Lithuanian Institute of Literature and Folklore (Lietuvių literatūros ir tautosakos institutas), published in the 60th issue of the journal.

Aspazija’s historical drama “Vaidelote” (Pagan Priestess; 1894), based on Lithuania’s early history, was translated into Lithuanian in 1908 and staged several times by diaspora Lithuanian theatre amateurs in Riga and Mitau (now Jelgava). This paper aims to determine how the Lithuanian audience perceived it. The translation and staging of “Vaidelote” is a good opportunity to consider the tradition of Lithuanian dramaturgy in the context of evaluating this Neo-romanticist drama by Aspazija, and the influence it may have had on the Lithuanian historical drama of the time.

The methodological approaches used here include the notion of the horizon of expectation, which comes from literary hermeneutics, and the model of theatrical communication by Susan Bennett, who has adapted the active reader response to the theatrical situation. These theoretical tools are discussed in the first part of the paper. The second part presents the situation of early Lithuanian theatre and its dramaturgy at the end of the 19th century and the beginning of the 20th century. The third part is devoted to the translation of Aspazija’s drama “Vaidelote” and its reception by Lithuanian audience. This paper concludes that Aspazija’s drama entered the Lithuanian theatre scene after having been simplified and adapted to the limited possibilities of the amateur theatre of that time. Therefore, its influence on Lithuanian historical dramaturgy was limited.



Read the full article at:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica-60-aviziniene.pdf

All journal articles: https://lulfmi.lv/en/letonica/letonica-issues/letonica-no-60-2025

🔷 “Letonica” raksti tuvplānā! 🔷
🔷 “Letonica” articles up close! 🔷

Šonedēļ pievērsīsimies žurnāla 57. numurā publicētajam rakstam “Izsekojot folkloras kustības ietekmei uz Lietuvas nacionālās neatkarības kustību”, kura autore ir Viļņas Universitātes (Vilniaus universitetas / Vilnius University) Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta (VU TSPMI) profesore Aine Ramonaite.

Rakstā tiek pētītas saiknes starp Lietuvas folkloras atdzimšanas kustību, kas aizsākās 20. gs. 60. gados, un Lietuvas nacionālās neatkarības kustību 20. gs. 80. gadu beigās. Izmantojot resursu mobilizācijas teoriju, rakstā identificētas konkrētas saiknes un resursi, kas savienoja šīs divas kustības, nepaļaujoties uz psiholoģiskām vai abstraktām simboliskām saiknēm. Pamatojoties vairāk nekā 100 mutvārdu vēstures intervijās, ko veikusi autore un viņas kolēģi, rakstā rekonstruēta Lietuvas folkloras kustības vēsture un identificēti konkrēti empīriski mehānismi, ar kuru palīdzību tā ietekmēja nacionālo neatkarības kustību.

Pirmkārt, rakstā uzsvērta folkloras loma vides un mantojuma aizsardzības kustību tapšanā. Otrkārt, uzsvērta folkloras festivāla “Skamba skamba kankliai” nozīme Lietuvas reformu kustības Sajūža izveidē 1988. gada jūnijā. Treškārt, rakstā iztirzāta etniskās kultūras kustības līderu iesaistīšanās Sajūdī. Visbeidzot, tajā apspriesta folkloras ansambļu loma masu mītiņos no 1988. līdz 1991. gadam.



Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica57-03-ramonaite.pdf

Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-57-2025

✦ ✦ ✦

This week we will focus on the article “Tracing the Influence of the Folklore Revival on Lithuania’s National Independence Movement,” published in issue No. 57 of the journal, written by Ainė Ramonaitė, a professor at the Institute of International Relations and Political Science (VU TSPMI) of Vilnius University (Vilniaus universitetas / Vilnius University).

The article explores the connections between the Lithuanian folklore revival movement, which emerged in the 1960s, and the Lithuanian national independence movement of the late 1980s. Using resource mobilization theory, it seeks to identify tangible links and resources that connected these two movements, rather than focusing on psychological or abstract symbolic ties. Based on over 100 oral history interviews conducted by the author and colleagues, the article reconstructs the history of the folklore revival in Lithuania and identifies specific empirical mechanisms through which it influenced the national independence movement.

First, it highlights the role of folklore in the rise of environmental and heritage protection movements. Second, it underscores the importance of the folklore festival “Skamba skamba kankliai” in the establishment of the Lithuanian Reform Movement Sąjūdis in June 1988. Third, it examines the involvement of leaders from the ethnocultural movement in Sąjūdis. Lastly, it discusses the role of folklore ensembles in mass rallies from 1988 to 1991.



Read the full article at:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica57-03-ramonaite.pdf

All journal articles: https://lulfmi.lv/en/letonica/letonica-issues/letonica-no-57-2025

🔷 “Letonica” raksti tuvplānā! 🔷
🔷 “Letonica” articles up close! 🔷

Šoreiz uzmanības centrā Memoriālo muzeju apvienība Raiņa un Aspazijas muzejs muzeja speciālistes Solvitas Lapiņas raksts “Aspazija un 1936. gadā izdotā enciklopēdija “Mūsu laika ievērojamās sievietes””, kas publicēts žurnāla 60. numurā.

1936. gadā Prāgā iznāca biogrāfiskās enciklopēdijas “Mūsu laika ievērojamās sievietes” (Bedeutende Frauen unserer Zeit) 1. sējums, kurā apkopotas ziņas par 64 sievietēm no visas pasaules. Izcilo sieviešu vidū bija arī latviešu dzejniece Aspazija. Līdz šim vienīgā zināmā informācija par šo izdevumu bija redaktora Paula Husareka Aspazijai sūtīta apliecinājuma vēstule.

Sākoties Otrajam pasaules karam, Aspazija sev tik nozīmīgo dokumentu uzticēja draudzenei Annai Stundai, kura, dodoties trimdā, paņēma to līdzi, bet vēlāk aizsūtīja literatūrzinātniecei Saulcerītei Viesei. Pašlaik Husareka vēstule glabājas Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā. Rakstā sniegts konspektīvs ieskats dažos Latvijā izdotos biogrāfiskos izdevumos, aplūkots Husareka vēstules ceļš no Prāgas līdz Latvijai, kā arī pētīti jauniegūti materiāli par enciklopēdiju “Mūsu laika ievērojamās sievietes”.



Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica-60-lapina.pdf

Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-60-2025

✦ ✦ ✦

This time, the focus is on an article by Solvita Lapiņa, a museum scholar at the Rainis and Aspazija Museum (Raiņa un Aspazijas muzejs) of the Association of Memorial Museums (Memoriālo muzeju apvienība), titled “Aspazija and the ‘Encyclopedia Notable Women of Our Time’ Published in 1936”. The article was published in issue No. 60 of the journal.

In 1936, the first volume of the biographical encyclopedia “Bedeutende Frauen unserer Zeit” (‘Notable Women of Our Time’) was published in Prague, comprising information about 64 women from all over the world. Among the notable women mentioned was also the Latvian poetess Aspazija. Until now, the only known information about this publication was the letter of confirmation sent to Aspazija by the editor Paul Hussarek.

When World War II began, Aspazija entrusted this personally very important document to her friend Anna Stunda, who took it with her when she went into exile, but later sent it to literary scholar Saulcerīte Viese. Currently, Hussarek’s letter is kept in the collection of the Latvian National Museum of Literature and Music. The article provides a concise overview of some biographical works published in Latvia, examines the path of Paul Hussarek’s letter from Prague to Latvia, and studies newly acquired materials about the encyclopedia “Notable Women of Our Time”.



Read the full article at:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica-60-lapina.pdf

All journal articles: https://lulfmi.lv/en/letonica/letonica-issues/letonica-no-60-2025